LABKLĀJĪBAS DĀRZI - NOSAUKUMA RAŠANĀS

 Pirmo reizi šāds nosaukums dārziem tika iedots 1722. gadā p.m.ē., Ķīnā.

Kāds vienkāršs dārznieks Čio Matura uzaicināja savu mīļoto nobaudīt tēju savā jaunradītajā dārzā. Daiļā jaunava bija tik ļoti pārsteigta no redzētā skaistuma un nebeidza vien brīnīties. Čio Matura ar noslēpumainu smaidu sejā lūdza, lai mīļotā pasaka, ko viņa vēlētos nobaudīt no dārza veltēm. Viņa izvēlējās sarkanos ķiršus. Tie bija tik saldi! Pēc tam viņa nobaudīja ābolus, plūmes, bumbierus, nekur agrāk neredzētas ogas un daudzus ļoti gardus un smaržīgus augļus un dārzeņus.

Viņa dabūja visu, ko bija vēlējusies. Jaunava bija tā apreibusi no dažādām smaržām, ka turpat arī aizmiga. Viņa miegā smaidīja un izskatījās laimīga. Čio Matura apgūlās blakus un plānoja, kā vēl uzlabot savu dārzu, ar ko vēl pārsteigt savu mīļoto, un viņš nepamanīja, kā bija aizmidzis saldā un veselīgā miegā.

Sapnī viņš redzēja, kā kopā ar mīļoto atrodas savā dārzā. Sadevušies rokās, viņi lēnām uzsāka lidojumu virs dārza. Vairākas reizes aplidojuši tam apkārt, sāka kā uz burvju mājienu stādīt jaunus kokus, krūmus, veidot taciņas un ziedu dobes. No vīteņaugiem izveidoja lapeni un tajā – divas šūpuļgultas. Noguruši, taču laimīgi viņi nolaidās dārzā un ērti iekārtojās gultās.

Šajā brīdī abi laimīgie cilvēki pamodās un vienā balsī iesaucās, izbrīnā skatoties kaut kur debesīs:

„Tas ir mūsu Labklājības dārzs!”

Viņi atradās kaut kur starp īstenību un sapņiem, un bija neizsakāmi laimīgi.